Latvijas ekonomiku uzlabo ārzemju studenti.

Ja, vēl pirms kāda laika daļa jauniešu domāja iet mācīties uz augstskolu vai nē, tad tagad situācija ir strauji mainījusies un liela daļa jauniešu ir pārliecināti, ka viņiem augstākā izglītībā ir nepieciešama, lai varētu iegūt interesantāku, labāk apmaksātu darbu, lai varētu virzīties pa karjeras kāpnēm.

Tāda situācija ir vērojama latviešu jauniešu vidū. Bet kā tad ir ar ārzemju, studēt gribošiem jauniešiem?

Statistika liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā, studējošo ārzemju studentu skaits Latvijā ir audzis 4,5 reizes un tikai pēdējo trīs gadu laikā tas ir dubultojies. Ko Latvijai nozīmē ārzemju studenti? Tas nozīmē, ka Latvijā šie studenti ierodas ar naudu, ierodas maksātspējīgi studenti. Analītiskā centra Certus pētījumi apliecina, ka iepriekšējā mācību gadā ārzemju studenti Latvijā ir iztērējuši aptuveni 73 miljonus eiro.

Nav vajadzīgi nekādi īpaši pētījumi, lai saprastu, ka ārzemju studenti Latvijai ir ļoti izdevīgi. Tagad varam tikai secināt, ka bez īpaša valsts atbalsta, gandrīz vai dabīgā ceļā, Latvijas augstākās izglītības eksports ir pārvērties par svarīgu nozari. Pēdējo trīs gadu laikā ārzemju studentu skaits ir izaudzis līdz 5 458 studentiem. Vidēji Latvijas valsts augstskolās ārzemju studentu skaits ir palielinājies par 26%, bet privātajās – par 20%.

Šajā laika posmā ir paplašinājusies arī ģeogrāfiskā daudzveidība, ja pirms kāda laika Latvijā mācījās ārzemju studenti no 48 valstīm, tad iepriekšējā mācību gadā jau no 100 valstīm.
SKDS centra veiktā, plašā aptauja ārzemju studentu vidū liecina, ka pieaugošais mācību eksports, sniedz zināmu ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

Skaitļi apliecina, ka tikai iepriekšējā mācību gadā ārzemju studenti ir samaksājuši 28 miljonus eiro par mācībām, vidēji tas ir 5,1 tūkstotis no viena cilvēka. Šī nauda ir devusi augstskolām papildus iespējas, kā arī ļāvusi izmaksāt augstskolu pedagogiem konkurētspējīgas algas, finansēt zinātniski pētniecisko darbu un attīstīt infrastruktūru.

Ārzemju studentiem, kuri ierodas Latvijā ir jāmaksā ne tikai par mācībām, bet arī par dzīvojamo platību. Samaksa ir atkarīga no tā, kur viņi izvēlas dzīvot, vai nu kopmītnēs, vai arī īrēt atsevišķu dzīvokli. Statistika liecina, ka lielākā daļa studentu tomēr izvēlas dzīvot īrētos dzīvokļos un tikai 40% studentu ir gatavi dzīvot kopmītnēs. Kopmītnes parasti izvēlas studenti no SNG valstīm un Gruzijas, tas vidēji gadā izmaksā 2,3 – 2,8 tūkstoši eiro gadā, bet studenti Norvēģijas, Vācijas un citām Eiropas Savienības valstīm parasti izvēlas dzīvot īrētos dzīvokļos un tas vidēji gadā izmaksā 4,3 tūkstošus eiro. Ēšanai , telekomunikāciju pakalpojumiem, izklaidēm u. c. vajadzībām, šie studenti tērē aptuveni 3,7 tūkstošus eiro gadā.
Manāmu naudas summu Latvijā atstāj arī ciemiņi, kuri ierodas apmeklēt šeit studējošos radiniekus, draugus vai paziņas. Kā liecina statistika, viņi šeit parasti uzturas četras dienas un katrs vidēji viena apmeklējuma laikā atstāj 405 eiro.

Tika aprēķināts, ka tikai pateicoties ārzemju studentu viesiem mūsu valsts iegūst aptuveni 6 miljonus eiro gadā. Iepriekšējā mācību gadā ārzemju studenti, kuri mācās Latvijā ir iztērējuši aptuveni 73 miljonus eiro.

Aptauja liecina, ka Latvija šobrīd izskatās pievilcīga mācību vieta. Tikai 14% aptaujāto studentu ir atzinuši, ka viņiem šeit nepatīk mācību sistēma, turpretī 28% studentu atzina, ka viņi ir ļoti apmierināti ar mācībām, 2% studentu nepatīk dzīves kvalitāte, turpretī 82% studentu tā patīk un 80% studentu ir pilnībā apmierināti ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Ja ņemam vērā to faktu, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā studentu skaits ir sarucis par 47 000 studentu, tad ārzemju studenti sedz tos zaudējumus, ko šī joma ir guvusi sliktās demogrāfiskās situācijas dēļ.